Tautas lietišķās mākslas studiju izstāde "Tradicionālais skaistums"

No 7. augusta līdz 13. septembrim Kultūras centrā “Iļģuciems” skatāma Tautas lietišķās mākslas studiju izstāde "Tradicionālais skaistums".

Izstāde "Tradicionālais skaistums" aicina iepazīt Pārdaugavas kultūras apvienības un Tradicionālās kultūras un amatniecības centra "Īrga" tautas lietišķās mākslas studiju radošo veikumu. Ekspozīcijā sastopas dažādi amatniecības veidi – aušana, keramika, adīšana, tamborēšana, ādas apstrāde un klūgu pīšana –, atklājot Latvijas tradicionālās lietišķās mākslas daudzveidību un nepārtrauktību.

Pārdaugavas kultūras apvienības tautas lietišķās mākslas studijas izstādē demonstrē tradicionālo amata prasmju daudzveidību. Studija "Austra" piedalās ar austām segām un galdautiem, kas tapuši tradicionālajās aušanas tehnikās. Viena sega austa ripsa tehnikā, kas raksturīga Vidzemes segām, savukārt otra – rožceliņa tehnikā, kas ir vēsturiski jaunāka trinīša ripsa auduma tehnika. Abās segās rakstu veido audu diegi, bet kompozīcija kārtota ritmiskās joslās. Galdauti austi audu rakstotajā tehnikā ar saikli, kur rakstu veido gan audi, gan velki, iegūstot audumu bez diegu pārstaipiem. To ornamentu veido stilizēti ziedu motīvi. Savukārt studija "Ceplis" eksponē keramikas darbus, kuros tradicionālās tehnikas un formas interpretētas autoru individuālajā rokrakstā, apliecinot tradīciju spēju attīstīties. Rokdarbu studija "Rītausma" izstādē piedalās ar tradicionāliem adījumiem un tamborējumiem, demonstrējot roku darba meistarību, rakstu daudzveidību un paaudzēs mantotās prasmes.

Tradicionālās kultūras un amatniecības centra "Īrga" tautas lietišķās mākslas studija "Plastika" eksponē ādas darinājumus, kuros tradicionālās ādas apstrādes prasmes papildina mūsdienīga dizaina izjūta. Savukārt studija "Vasa" iepazīstina ar klūgu pinumiem, demonstrējot dažādas pīšanas tehnikas un materiālus – darbi veidoti no mizotām un nemizotām klūgām, kā arī no klūgu sloksnītēm.

Izstāde "Tradicionālais skaistums" apliecina, ka tradicionālā lietišķā māksla nav tikai pagātnes mantojums. Tā ir dzīva kultūras prakse, kurā līdzās amata meistarībai un paaudzēs uzkrātām zināšanām nozīmīga ir arī radoša interpretācija. Tradicionālais skaistums atklājas ne vien rakstos, formās un materiālos, bet arī cilvēku prasmēs un spējā saglabāt kultūras mantojumu, piešķirot tam vietu mūsdienu dzīvē.